Mārtiņdiena atzīmēta ar Mārtiņa Freimaņa piemiņas vietas atklāšanu un dzejas grāmatas prezentāciju
Mārtiņdienu Freimanis vienmēr pavadīja, rīkojot īpašus svētkus un dažādas ēverģēlības - sākot ar paša gatavotu cepeti un bluķa vilkšanu pa Stabu ielu, beidzot ar jautru muzicēšanu draugu lokā. Šogad svētki bija organizēti par godu viņam. 10. novembrī mūziķa dzimtajā Aizputē atklāta viņa piemiņas vieta, un tajā pašā dienā prezentēta arī viņa otrā dzejas grāmata - sapnis, ko dzīves laikā Mārtiņam neizdevās piepildīt.
Pieminekļa izveide bija pirmais un galvenais mērķis, ko šogad apņēmās paveikt Mārtiņa Freimaņa fonds. Līdzekļi šim nolūkam tika ziedoti piemiņas koncertā Arēnā Rīga 11.martā , un turpmāk Mārtiņa atdusas vietā Aizputē sliesies skaists akmens, kurā kā simbolisks tēls atveidota Mārtiņa sirds.
Pieminekļa autors ir mūziķa draugs Uldis Zariņš, pieredzējis tēlnieks, kurš regulāri piedalās Eiropas lielākajos smilšu un ledus skupltūru festivālos. Daudzi grupas Tumsa fani noteikti atceras Ulda veidoto ledus suni, kas gozējās uz skatuves turnejas "Suns" koncertos.
Pēc pieminekļa atklāšanas viesi un preses pārstāvji tika aicināti uz Starpnozaru mākslas grupas „SERDE" rezidenci Aizputē, kur notika Mārtiņa otrā dzejas krājuma „Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata" atvēršanas svētki.
Grāmatu Mārtiņš bija plānojis jau sen, arī manuskripts bija jau sagatavots, taču to izdot viņš nepaspēja. Ciešā sadarbībā ar Mārtiņa draugiem, krājums izveidots arbilstoši autora iecerei - līdzās dzejas rindām lasāma arī Mārtiņa un viņa draugu dienasgrāmata. Arī krājuma mākslinieci Zani Ernštreiti izvēlējies pats Mārtiņš. Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Nice Place atbalstu, to izdevis Mārtiņa Freimaņa fonds.
Gan Mārtiņa atdusas vietā, gan mākslas centrā "Serde" pulcējās liels skaits ļaužu gan no Aizputes, gan Liepājas, gan no citām pilsētām - visi bija sanākuši ar baltām Mārtiņrozēm, un katram rokās bija pa degošai svecītei - tās noliekot pie pieminekļa, tas tika simboliski atklāts. Grāmatas prezentācijā Mārtiņa vidusskolas laiku sacerējumu lasīja viņa pirmā literatūras skolotāja - Mārtiņa domraksts bijis viens no dažiem, kurus viņa tolaik izvēlējusies saglabāt. Savukārt Aizputes skolas direktore izteica lielu prieku, ka Mārtiņš nu atgriezies pilsētā, kur sākās viņa dzīves ceļš. Arī Aizputes domes priekšsēdētājs izteica lepnumu, ka Mārtiņš ir bijis Aizputnieks, un pilsētiņas vārdu koši iznesis visā Latvijā.
Piemineklis ir pirmais solis Mārtiņa piemiņas vietas iekārtošanā - pavasarī plānota tālākie darbi pie šīs vietas izveides un vides labiekārtošanas.
FOTO: Lauris Vīksne F64
